Galvenā
Neirodeģeneratīvo slimību termins ir kā lietussargs virknei stāvokļu, kas raksturojas ar nervu šūnu (neironu) zudumu un bieži asociējas ar skarto nervu sistēmas struktūru atrofiju.
Neironi ir nervu sistēmas pamatvienība, kuri spēj ģenerēt elektriskos impulsus, tos pārvadīt un ar tiem kontrolēt orgānu darbību. Neironu lēni noritoša bojāeja rada neatgriezniskas izmaiņas to struktūrā un funkcijā. Neirodeģeneratīvs process parasti sākas ilgi pirms parādās pirmie klīniskie simptomi.
Neirodeģeneratīvās slimības ir iedzimtas vai sporadiskas, hroniskas, neārstējamas saslimšanas, kuras radot nervu sistēmas šūnu progresējošu disfunkciju un/vai nāvi, laika gaitā var izraisīt invaliditāti. Klīniski tās izpaužas ar progresējošiem kustību un/vai kognitīviem traucējumiem.
Pie neirodeģeneratīvām slimībām pieder:
- Alcheimera slimība un citas demences
- Parkinsona slimība un Parkinson-plus sindromi
- Hantingtona slimība
- Spinocerebellāras ataksijas
Viena no pirmajām aprakstītajām neirodeģeneratīvajām slimībām ir Parkinsona slimība (Džeimss Parkinsons, 1817). Mūsdienās tā skar miljoniem cilvēku (Ziemeļamerikā vien vairāk nekā vienu miljonu), pieaug arī tās izraisītā mirstība. Arī Alcheimera slimība, kuru dažās augsti attīstītās valstīs (ASV, Kanāda) ar ilgdzīvojošiem cilvēkiem uzskata par ceturto nogalinātājslimību (killer disease), rada bezgala daudz veselības, sociālu, ekonomisku un ģimenes problēmu. Slimniekiem pakāpeniski zūd koncentrēšanās un ekstrapolācijas spējas, sašaurinās interešu loks, pakāpeniski pavājinās atmiņa, līdz beidzot iestājas izteikts atmiņas zudums, personas degradācija, demence. Dabīgi, ka šāds cilvēks zūd no aktīvās dzīves aprites. Ģimenei jādomā par slimnieka apkopi. ASV un Kanādā ir daudzas veco ļaužu mītnes (nursing houses), kur demences slimnieki tiek labi uzraudzīti un apkopti, taču tas prasa lielus naudas līdzekļus. Demences slimnieku lielais skaits ir biedējošs: tā skar 1-6% populācijas vecumā virs 65 gadiem un 10-20% vecumā virs 80 gadiem. ASV speciālisti uzskata, ka četru līdz piecu gadu laikā šie skaitļi var dubultoties.
Visnepatīkamāk ir apzināties, ka neirodeģeneratīvās slimības ir progresējošas, un līdz šim nav izdevies atrast racionālus paņēmienus, kā šo progresu apturēt. Taču progresē arī neirozinātne. Īpaši strauja šīs nozares attīstība vērojama kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem. Tā, piemēram, ASV bijušais prezidents Ronalds Reigans desmitgadi no 1990. līdz 2000. gadam pasludināja par smadzeņu dekādi, piešķirot lielus finansiālos līdzekļus Alcheimera slimības izpētei. Neapšaubāmi tas ir nesis augļus, jo Alcheimera slimības neirobioloģisko mehānismu izpēte un izpratne ir spērusi milzu soļus.